Datu moduļu datubāzes satura pārlūkošanai un rediģēšanai tiek izmantota atvērtā koda ĢIS aplikācija QGIS, kura ir ar ērti paplašināmu funkcionalitāti, piemērota telpisko datu apsaimniekošanā un uzturēšanā. QGIS bez maksas iespējams lejupielādēt https://qgis.org/en/site/
Telpisko datu moduļu QGIS projektu failus var lejuplādēt no GO GIS sistēmas tīmekļa saskarnes. Lai lejupielādētu QGIS projekta failu/-us, ir jāpiesakas sistēmas pārlūkā ar savu lietotājvārdu un paroli (skat. 2.1.1 punktu).
QGIS projekta failu atrašana un lejupielāde:
Fig. 3.1 Sagatavoto QGIS projektu failu atrašanās vieta
Fig. 3.2 QGIS projekta failu lejupielāde un atvēršana
Datu moduļu datu bāzes satura pārlūkošanai un rediģēšanai tiek izmantota atvērtā koda ĢIS aplikācija QGIS. Aplikācijas saskarnes galvenās komponentes ir: Izvēļņu rīkjosla, kartes skats, rīkjosla, kartes leģenda un statusa rīkjosla.
Fig. 3.3 QGIS 3.x darbvirsmas aplikācijas izskats
Izmantojot QGIS darbvirsmas aplikāciju iespējams veikt precīzu ģeotelpisko datu rediģēšanu, datu pārlūkošanu un statistisko analīzi. QGIS būtiskāko funkciju rīki aprakstīti tabulā zemāk Fig. 3.4.
Fig. 3.4 QGIS 3.x būtiskākās funkcijas
PostGIS datubāzē esošo datu peivienošana QGIS darbvirsmas aplikācijā
Fig. 3.5 PostGIS datu tabulu pievienošana
- Pieslēgties – pieslēgties izvēlētajai PostGIS datu bāzei
- Jauns – pieslēgties jaunai PostGIS datu bāzei
- Redigēt – labot iepriekš saglabātās PostGIS datu bāzes pieslēgšanas parametrus (nosaukumu, porta numuru un citu informāciju)
- Noņemt – noņemt/dzēst no saraksta izvēlēto PostGIS datu bāzi
- Ielādēt – augšuplādēt datu bāzi no cietā diska
- saglabāt – saglabāt datu bāzi
Kad visa nepieciešamā informācija ir norādīta, tad pievienot PostGIS datu bāzes slāni, nospiežot pogu “Pievienot”, lai atceltu PostGIS datu bāzes slāņa pieslēgšanu, spiest pogu “Close”
“Piemērot filtru” - pirms datu bāzes slāņa pievienošanas, var norādīt/atfiltrēt noteiktus datus, ko pieslēgt. QGIS darbvirsmai pievienosies tikai atlasītie dati nevis viss datu slānis.
Jaunas PostGIS datu bāzes pievienošana
- Sistēmas pārlūka sadaļā „Par sistēmu“ atrodami attiecīgās GO GIS instances PostgreSQL datubāzes parametri, kas nepieciešami, lai datubāzi pievienotu QGIS vidē.
Zem sadaļas “PostgreSQL pieslēguma parametri” atradīsies nepieciešamā informācija, lai QGIS darbvirsmas aplikācijā pieslēgtu PostGIS datu bāzi (Fig. 3.6, pa kreisi).
- QGIS darbvirsmas saskarnē uzspiest uz rīka “Pievienot PostGIS slāņus”.
- Logā “Pievienot PostGIS tabulas” uzspiest uz “Jauns”, atvērsies logs “Izveidot jaunu PostGIS savienojumu“, kurā ievadīt pieslēgšanas informāciju, kas norādīta Sistēmas PostgreSQL pieslēguma parametros.
Fig. 3.6 PostGIS pieslēgšanas parametri
Jūs atgriezīsieties pie loga “Pievienot PostGIS tabulas”, datubāžu rīkjoslā jāizvēlās pievienotā datubāze un jāspiež uz pogas “Pieslēgt”, jānorāda, kuru datu slāni vēlaties pieslēgt un jānospiež uz “Pieslēgt”
Web Map Service (WMS) slāņa pieslēgšana QGIS darbvirsmas aplikācijā
QGIS darbvirsmas saskarnē uzspiest uz rīka “Pievienot WMS/WMTS slāni.
Atvērsies logs “Pievienot WMS/WMTS slāņus” ar sekojošām opcijām:
Fig. 3.7 WMS pieslēgšanas parametri
Kad visa nepieciešamā informācija ir norādīta, tad pievienot WMS slāni, nospiežot pogu “Pievienot”, lai atceltu WMS slāņa pieslēgšanu, spiest pogu “Close”
Lai redzētu sarakstu ar Jūsu instances pieejamajiem WMS datu slāņiem, nepieciešams doties uz WEB aplikācijas sadaļu „Par sistēmu“, kur redzams saraksts ar pieejamajām WMS saitēm.
Fig. 3.8 GO GIS instances pieejamie OGC servisi
Nepieciešams nokopēt vēlmā servisa saiti, un atgriezties QGIS vides sadaļā „pievienot WMS/WMTS slāņus“, šoreiz izvēlēties nevis kādu no jau pievienotajiem WMS datu slāņiem, bet izvēlēties opciju jauns (angl. new) Fig. 3.7 . Atvērsies logs, kurā nepieciešams norādīt WMS savienojuma parametrus. Jauna wms savienojuma parametru ievades pamācība video formātā: https://www.youtube.com/watch?v=bXIKxzpPscw
„Savienojuma parametri“ lauki, kurus nepieciešams aizpildīt:
Pēc šo lauku aizpildes nepieciešams spiest „ok“ un „pieslēgt“, lai pievienotu WMS QGIS projektam.
Svarīgākie rīki, kas nepieciešami, lai veiktu datu apstrādi QGIS vidē, attēloti attēlā iepriekš Fig. 3.4
Lai veiktu vektordatu (tipiski - punkti, līnijas, poligoni) rediģešanu, vispirms nepieciešams aktivizēt vēlamo datu slāni, uz tā veicot peles kreiso klikšķi. Tālāk nepieciešams aktivizēt rediģēšanas režīmu, izmantojot zemāk redzamo ikonu, vai veicot labo peles klikšķi uz slāņa, un izvēloties „iespējot rediģēšanu“. Pēc datu rediģēšanas aktivizēšanas iespējams pievienot jaunus vai dzēst esošos datus, kā arī labot jau ievadīto datu ģeometrijas un tekstuālo informāciju. Lai izietu no rediģēšanas režīma nepieciešams vēlreiz nospiest rediģēšanas ikonu. Pēc katras datu rediģēšanas darbības veikšanas, nepieciešams saglabāt veiktās izmaiņas
Ja veicot datu rediģēšanas (jaunu datu ievade, objektu sadalīšana apvienošana, rediģēšana) saglabāšanu QGIS rāda kļūdas paziņojumu, nepieciešams pārbaudīt, vai ir aizpildīti visi obligātie lauki un vai objekta ģeometrija ir korekta.
Jaunu datu ievade iespējama, pēc slāņa rediģēšanas aktivizēsanas, izmantojot digitizēšanas rīkus (ikona mainās atkarībā no slāņa veida - punkts, līnija, laukums):
Jaunu punktveida objektu pievienošana
Jaunu līnijveida objektu pievienošana
Jaunu laukumveida objektu pievienošana
Jaunu datu ievades secība QGIS vidē Fig. 3.9:
Fig. 3.9 Jauna objekta izveidošana QGIS vidē
Starp vienāda tipa datu slāņiem (punktveida, līnijveida vai laukumveida datu slāņiem) iespējama datu kopēšana. Lai to paveiktu vispirms nepieciešams aktivizēt slāni, no kura vēlams datus kopēt, izvēloties objektu selektēšanas rīku iezīmē objektus, kurus vēlas pārkopēt uz citu slāni. Tālāk izmanto „copy features“ lai datus nokopētu. Slānim UZ kuru vēlams datus pārkopēt jābūt ieslēgtam rediģēšanas režimam. Aktivizējot šo slāni jāizmanto funkciju „paste features“. Funkcijas copy un paste features iespējams aizstāt arī ar CTRL+C un CTRL+V.
Objektu kopēšanas funkcija
Objektu ievietošanas funkcija
Lai veiktu datu dzēšanu, nepieciešams vispirms iezīmēt vēlamo objektu. Ar objektu dzēšanu QGIS vidē saistītie rīki:
Objektu selektēšanas rīks
QGIS ikona „dzēst izvēlēto“
QGIS ikona „atcelt izvēletos objektus“
Objektu dzēšanas secība QGIS vidē Fig. 3.10:
Fig. 3.10 Objektu dzēšanas secība QGIS vidē
Objektu rediģēšana ĢIS vidē var tikt attiecināta uz objekta ģeometriju un objekta aprakstošo īpašību mainīšanu. Objekta ģeometrijas maiņa var radīt izmaiņas objektu aprakstošajā informācijā (gadījumos, kad par objektu īpašības tiek iegūtas tieši no ģeometrijas, piemēram, garums, laukums, koordinātas), savukārt, aprakstošo īpašību izmaiņas tipiski neietekmē objekta ģeometriju.
Lai izmainītu objektu ģeometriju, nepieciešams izmantot virsotņu rīku:
Pēc virsotņu rīka aktivizēšanas, iespējams mainīt punkta atrašanās vietu, kā arī līniju un poligonu virsotņu atrašanās vietas. Lai izmainītu objektu ģeometriju, nepieciešams veikt sekojošas darbības Fig. 3.11:
Fig. 3.11 Objekta virsotņu aktivizēšana
Lai sadalītu objektu vairākos, nepieciešams izmantot objektu sadalīšanas rīku. Objektu sadalīšana var būt nepieciešama vietās, kur mainās kādas no objekta īpašībām, piemēram, brauktuves segums, vai kanalizācijas, ūdensvadu, u.c. līnijveida objektu diametrs vai materiāls, utml.
Nepieciešamās darbības, lai veiktu objekta sadalīšanu vairākos Fig. 3.12:
Fig. 3.12 Objektu dalīšanas process
Lai apvienotu vairākus objektus vienā, nepieciešams izmantot objektu apvienošanas rīku
Objektu apvienošanas process Fig. 3.13:
Fig. 3.13 Objektu apvienošana
Lai novērstu tukšumus jeb „skaidas“ starp objektiem, nepieciešams izmantot pielipšanas funkciju, kas atrodama QGIS rīkjoslā (Pielipšanas rīkjosla/snapping toolbar). Tukšumu novēršanai izmanto pielipšanas funkciju, savieno objektu virsotnes. Zemāk redzamajā attēlā redzama pielipšanas funkcijas ikona. Pielipšanas rīks, izmainot objektu ģeometrijas (objektu ģeometriju labošana aprakstīta iepriekš), ļaus viena objekta virsotni pielipināt pie cita, tādējādi novēršot potenciālus „caurumus“ jeb spraugas Jūsu datos.
Pielipšanas funkcijai iespējams mainīt iestatījums. Iestatījumu maiņa iespējama ar peles kreiso taustiņu izvēloties attēlā Fig. 3.14 apvilkto ikonu, un izvēloties „open snapping options“ iespēju. Mainot pielipšanas iestatījumus iespējams noteikt slāņus ar kuriem notiek pielipšana un pielipšanas jūtīgumu (tolerance). Iestatījums „snap to“ norāda kurās vietās iespējama pielipšana, piemēram, tikai virsotnēs, tikai segmentos (malās jeb šķautnēs), vai virsotnēs un segmentos.
Fig. 3.14 Pielipšanas iestatījumu mainīšana
Ar virsotņu rīka palīdzību savienot esošo poligonu virsotnes, lai novērstu caurumus jeb „skaidas“ un poligonu pārklāšanos. Līniju gadījumā rīkojas tāpat.
Fig. 3.15 Pareizais poligonu un līniju novietošanas piemērs
Objektu īpašibas jeb atribūtus iespējams labot izmantojot identificēšanas rīku.
Rīks izmantojams, ja nepieciešams papildināt, vai izmainīt jau esošu objektu īpašības. Objekta atribūtu labošanas secība:
Fig. 3.16 Objekta atribūtu maiņas piemērs
Pirmo reizi lietojot QGIS nepieciešams iespējot datu ievades formu.
Fig. 3.17 Rediģēšanas formas iespējošana
QGIS vidē pārvietošanās pa ierakstiem ir veicama izmantojot katra slāņa atribūtu tabulu. Atribūtu tabulu atver, ar peles labo taustiņu klikšķinot uz konkrētā slāņa nosaukuma un izvēloties funkciju „Open attribute table / Atvērt atribūtu tabulu“. Datu tabulas piemērs redzams attēlā Fig. 3.18. Datu tabulas skatā iespējams veikt datu rediģēšanas, pievienošanas un dzēšanas darbus, izņēmot tabulas, kuras paredzētas informatīvam nolūkam, piemēram, ADTI datu tabulas, kuras nav rediģejamas.
Attēlā izcelti datu rediģešanas vajdzībām biežāk lietojamie rīki:
Fig. 3.18 Piemērs, ADTI līniju slāņa atribūtu tabula
Nepieciešamo datu atlase QGIS vidē ir veicama izmantojot Structured Query Language (SQL) pieprasījumus. Vaicājumu veidošanai lietotājam pēc iespējas ērtākā veidā ir izmantojama speciāla forma pieprasījumu veidošanai. Pieprasījumu veidošanas forma ir pieejama katram datu slānim atsevišķi no atribūtu tabulas (poga “Paplašinātā meklēšana”) vai slāņa īpašības izvēlnē kā “Filtrēt” (peles labais klikšķis uz slāņa -> Filter).
Datu filtrēšana veicam izmantojot SQL pieprasījumus. Atverot filtrēšanas dialogu redzamas četras galvenās sadaļas Fig. 3.19:
Fig. 3.19 SQL vaicājumu veidotājs datu atlasei
QGIS vidē datu eksportu ir rekomendējams veikt uz Geopackage (.gpkg) vai ESRI ShapeFile formātu, kas sastāv vismaz no trīs failiem (.shx, .shp un .dbf). Tāpat var lietot jebkuru citu QGIS atbalstīto eksporta datu formātu. Datu formātu norādot .csv vai .xls iespējams eksportēt tikai datu tabulu bez ģeotelpiskiem datiem.
Lai eksportētu datus Fig. 3.20:
Fig. 3.20 QGIS datu eksports un saglabāšana QGIS atbalstītajos datu formātos
Ja vēlaties eksportēt tikai noteiktus objektus, nepieciešams tos vispirms iezimēt izmantojot selektēšanas rīku. Talāk zem izvlēnes „Export“, nepieciešams norādīt „Save selected features as“. Pārējais veicams tāpat kā eksportējot visus datus.
Lai vienkāršotu pašvaldību ceļu un ielu novietojuma shēmu sagatavošanas procesu, QGIS projekts „Ceļu, ielu brauktuves un tīkls“ papildināts ar drukas izklājlapām (print layouts), vienkāršākai izdrukas shēmu sagatavošanai. Lai uzsāktu pašvaldības ielu vai ceļu novietojuma shēmu sagatavošanu, no GO GIS web sistēmas sadaļas „Par sistēmu“ nepieciešams lejupielādēt jaunāko QGIS projektu „Ceļu, ielu brauktuves un tīkls“. QGIS projekta lejupielādes procesa apraksts atrodams dokumentācijas 3.1. sadaļā „QGIS projekta faila lejupielāde“.
Pirmais solis shēmas izdruku izveides procesā ir kartes pārklājuma laukumu ģenerēšana. Šim mērķim izmantosim QGIS iebūvēto funkciju „Izveidot režģi“ (Create grid), kas atrodama QGIS augšējās izvēlnes sadaļā Vector –> Research tools –> Create grid.. Atvērsies logs, kurā nepieciešams ievadīt veidojamā režģa parametrus Fig. 3.21. Lai nodrošinātu sagatavoto izdruku atbilstību Ministru kabineta noteikumu Nr.361 prasībām, iesakām veidot divus režģus - vienu 12x10 km (novada ceļu izdrukas veidošanai) un otru 3x3 km (novada ielu izdrukas veidošanai) Laukā „Grid type“ norādāma vēlamā režģa forma - šajā gadījumā nolaižamā izvēlnē nepieciešams atzīmēt taisnstūri „rectangle/polygon“. Laukā „Grid extent“ norādāms režģa pārklājums. Nospiežot pogu ‚[…]‘, izmantojot opciju „use layer extent“ norāda slāni “Kadastra vienības“, vai citu slāni, kas ietver visu vēlamo teritoriju. Laukos „horizontal spacing“ un „vertical spacing“ norāda režģa izmērus. Būtiski atcerēties režģa izveides mērvienības laukā norādīt kilomerus un iekļaut savstarpējas pārklāšanās joslu, laukos „Horizontal / Vertical overlay“ norādot 1 km 12x10 režģim un 0,5 km 3x3 režģim. Izņēmuma gadījums attiecībā uz ceļu novietojuma shēmu izveidi ir tās pašvaldības, kuru teritorija nepārsniedz 150 km2. Šādā gadījumā pašvaldības ceļu novietojuma shēmas izveidei nav nepieciešams veidot atsevišķu režģi - visi pašvaldības ceļi tiks attēloti uz vienas lapas, nodrošinot MK noteikto datu mērogu. Visbeidzot nepieciešams norādīt režģa vēlamo koordinātu sistēmu (lauks „Grid CRS“) un direktoriju, kurā tiks saglabāti izveidotie režģa vektordati (lauks „Grid“). Režģa izveidi uzsāk ar „run“ pogas nospiešanu Fig. 3.21
Fig. 3.21 Režģa (grid) izveides dialogs, ar aizpildītām vērtībām 12x10 km režģa izveidei.
Lai nodrošinātu, ka automātiski veidotā režģa pārklājums ir optimāls katra novada konfigurācijai, jaunveidoto datu slāni nepieciešams rediģēt, pielāgojot režģa kvadrātu atrašanās vietu un izdzēšot tos automātiski ģenerētos kvadrātus, kuri nepārklāj novada teritorijas ceļu un ielu atrašanās vietu. Vispirms nepieciešams nomainīt slāņa simbolizāciju, noņemot objektu aizpildījumu.
Fig. 3.22 Laukumveida objektu aizpildījuma noņemšana
Nākamajā solī režģa pārklājums rediģējams, aktivizējot režģa datu slāņa rediģēšanas/edit režīmu un izdzēšot tos kvadrātus, kuros neiekļaujas neviens ceļš vai iela, kā arī pārvietojot citus tā, lai veidotu optimālu teritorijas ceļu un ielu datu pārklājumu ar pēc iespējas mazāku kvadrātu skaitu.
Fig. 3.23 Režģa pārklājuma rediģēšana
Ielu pārskata shēmas sagatavošanai, sekojot jau iepriekš aprakstītajiem soļiem, nepieciešams izveidot 3x3 km izmēra kvadrātu režģi. Tādējādi tiks nodrošināts, ka arī A3 izdrukas mērogs atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.361 prasībām un ir mērogā no 1:20000 līdz 1:5000 .
Lai nodrošinātu labu kartes pārskatāmību, esam QGIS projektā iekļāvuši datu noformējuma stilu tieši izdrukas vajadzībām – katram datu slānim to iespējams aktivizēt, ar peles labo taustiņu klikšķinot uz konkrētā datu slāņa, izvēloties “Style” un no diviem piedāvātajiem noformējuma stiliem atzīmējot stilu ar nosaukumu “Izdruka”. Slāņus, kurs nav nepieciešams iekļaut pārskata shēmā ieteicams atslēgt, „atķeksējot“ slāņa redzamību slāņu panelī.
Pirmajā solī veiksim Ceļu novietojuma pārskata shēmas sagatavošanu, tādēļ nepieciešams noņemt attēlošanas atzīmi 3x3 km režģim un 10x10 km režģi pārdēvēt, to nosaucot par “Kartes lapu novietojums” (šis nosaukums tiks attēlots arī karšu izdrukās).
Vadoties pēc izveidotajiem pārklājuma kvadrātiem, tiks ģenerētas karšu izdrukas. Pēc noformējuma aktualizēšanas QGIS izdrukas veidotājā, tās tiks automātiski ģenerētas kā noformētas karšu izdrukas shēmas – atsevišķas lapas vienā PDF dokumentā.
Lai atvērtu kartes izdrukas veidotāju, seko ceļam “Projekts –> Drukas veidotājs –> Izklājumi –> A3 Ceļu novietojuma shēma”. Jaunā logā atvērsies dialogs kartes izdrukas noformēšanai un lejupielādei. !!! Būtiski atcerēties, ka datu attēlojumu iespējams rediģēt tikai QGIS pārskata kartē, nevis pašā drukas veidotājā. Tādēļ, ja nepieciešams precizēt datu attēlojumu (simbolu krāsu, biezumu, aizpildījumu, datu slāņu secību vai ko citu), tas veicams QGIS kartes skatā – turpat, kur veicam datu rediģēšanu un slāņu veidošanu.
Atvērtajā drukas veidotājā nepieciešams veikt pāris izmaiņas – klikšķinot uz lapas labajā augšējā stūrī esošā attēla, atvērsies attēla īpašības. Attēls (novada ģērbonis) tiek automātiski ģenerēts no Jūsu novada Go GIS sistēmas.
Kartes nosaukumā nepieciešams ierakstīt Jūsu novada nosaukumu – ar peli klikšķinot uz nosaukuma, izdrukas veidotāja loga labajā apakšējā daļā esošajā sadaļā “Item properties” iespējams rediģēt esošo nosaukumu, norādot Jūsu novada nosaukumu.
Izdrukas tiek ģenerētas ar QGIS drukas veidotāja „Atlas“ jeb „atlanta“ palīdzību, tādējādi tiek nodrošināts, ka izdrukas tiks izveidotas katrai iepriekš izveidotā režģa lapai.
Lai izveidotu atlantu, nepieciešams izdrukas veidotāja skatā izvēlēties „atlas settings“ opciju Fig. 3.24. Atlanta iestatījumos nepieciešams ielikt ķeksi pie „Generate an atlas“, kā arī nepieciešams norādīt pārklājuma slāni laukā „coverage layer“. Pārklājuma slānis ir iepriekš izveidotais režģis. Ceļu shēmas gadījumā tiek norādīts 12x10 režģis, ielu gadījumā 3x3 režģis.
Fig. 3.24 Atlanta izveidošana
Atliek piešķirt atlantu izveidotajai kartei. To paveic kartes izdrukas skatā ar labo peles pogu klikšķinot uz kartes –> „item properties“. Pie „main properties“ norādāms vēlamais izdrukas mērogs. Tāpat nepieciešams ieķeksēt „controlled by atlas“ lauku Fig. 3.25.
Fig. 3.25 Atlanta piešķiršana kartes izdrukai.
Ja shēmas izklājums un izskats šķiet apmierinošs, nepieciešams aktivizēt funkciju “Export atlas” - tiks eksportēts PDF dokuments ar visām izveidotajām kartes lapām.
